Sv. Pāvila baznīca
Vēsture, cilvēki un tas, kas šobrīd notiek ar ēku.
Vēsture
Sv. Pāvila baznīca stāv Grīziņkalnā, Augusta Deglava ielā. To projektēja profesors Gustavs Hilbigs, bet pēc viņa nāves celtniecību pabeidza dēls Hermanis, un 1887. gada 8. novembrī baznīcu iesvētīja. Tā celta angļu gotikas formās, ar dzeltenu ķieģeļu apdari. Virs galvas koka fermu griesti, altāra smailloka arkā Jāņa Tilberga 1937. gada glezna «Kristus augšāmcelšanās». Dienā, bez koncertu gaismām, labi redzams, cik rūpīgi te viss darīts.
- 1878
Rīgas rāte piešķir zemes gabalu un līdzekļus baznīcas celtniecībai.
- 1885
19. maijā ielikts pamatakmens.
- 1887
8. novembrī baznīcu iesvētī. Projekta autors Gustavs Hilbigs (1822-1887), darbu pabeidza viņa dēls Hermanis Hilbigs (1860-1939).
- 1912
Iebūvēti sānu portāli un uzstādītas E. F. Walcker & Co ērģeles.
- 1937
Jānis Roberts Tilbergs glezno altārgleznu «Kristus augšāmcelšanās».
- 2024
Tehniskā apsekošana fiksē plaisas baznīcas sienās.
- 2026
Sākas arhitektoniskā izpēte: baznīca uzmērīta ar lāzerskeneri.
- Statuss
- valsts nozīmes kultūras piemineklis Nr. 7775
- Augstums
- 58 m līdz torņa krustam
Skaņa, kino un cilvēki
1912. gadā baznīcā uzstādīja vācu firmas E. F. Walcker & Co ērģeles, un tās skan joprojām. Ērģeļu koncertos, ko rīko okoncert, mūziķi dažkārt spēlē balkonā, blakus ērģelēm: tik plašā akustiskā telpā viņiem vajag redzēt un dzirdēt citam citu. Daudziem no mums skaistākie koncerti Rīgā notiek tieši šeit.
Šo interjeru pazīst arī no kino: te filmēta pastora Šlāga baznīca filmā «Septiņpadsmit pavasara mirkļi». Taču cilvēki šeit nāk ne dekorāciju dēļ. Nāk uz svētdienas dievkalpojumu, uz koncertu sveču gaismā, uz ekskursiju tornī, kur redzami ērģeļu un vēsturiskā torņa pulksteņa mehānismi.
Baznīcā dzīvo luteriska draudze, tās mācītājs ir Ģirts Prāmnieks. Svētdienās plkst. 10 notiek dievkalpojums, svētdienas skolu vada brīvprātīgie skolotāji, bet uz Alfa kursu ceturtdienās aicināti visi, bez pieteikšanās. Draudze savās telpās uzņem koncertus, ekskursijas un ikvienu, kurš ienāk pirmo reizi.
Kas notiek ar sienām
Draudzes zāles rietumu sienā abpus tornim, virs logiem, iet plaisas, vidēji 1 līdz 3 cm platas. Tās ir aizdarītas, bet veidojas atkal tajās pašās vietās.
No ārpuses un no iekšpuses plaisas iet atšķirīgi. Izskatās, ka ārējais dekoratīvais mūrējums daļēji atdalījies no sienas.
2026. gada vasarā baznīca uzmērīta ar lāzerskeneri. Mērījumi rāda, ka rietumu sienas augšdaļa novirzījusies uz āru: kreisajā pusē par 2 cm, labajā par 1 cm.
Viena no speciālistu versijām: dinamiskās slodzes no satiksmes blakus ielās, uz kurām smagais tornis atbild ar spriegumu blakus sienās. Izpētei tas jāpārbauda.
Kas vēl jānoskaidro
Plaisas nevar vienkārši aizlāpīt: vispirms jāsaprot cēlonis. Izpēte noskaidros pamatu un zem tiem esošās grunts stāvokli, izanalizēs sienu deformācijas un noslēgsies ar speciālistu atzinumu: kādi darbi vajadzīgi un kādā secībā.
| Izpētes vadība un koordinācija, atskaite un rekomendācijas | 1557 € |
|---|---|
| Telpiskā uzmērīšana ar lāzerskeneri | 725 € |
| Griezumi un deformāciju analīze | 425 € |
| Grunts ģeoloģiskā izpēte: divi urbumi, pamatu skatrakums, gruntsūdens līmenis | 2900 € |
| Tehniskās apsekošanas atzinums | 1735 € |
| PVN 21 % | 1542 € |
| Kopā | 8884 € |
Summas noapaļotas līdz veselam eiro.
Mērķis Nr. 1
Pirmais rekonstrukcijas posms: arhitektoniskā izpēte plaisu cēloņiem
1058 €no 8884 €
Programmu uzsākām 2026. gada augustā.
Izpētes secinājumi noteiks, kā stiprināt sienas.
Lāzerskenēšanas un apsekošanas attēli: Arhitektoniskās izpētes grupa, 2026.